Par drošinātājiem.

Ideālā skanējuma mednieku stāsti.











Šoreiz par pastiprinātājā pielietotajiem drošinātājiem, kuru nomaiņa pret vairākus simtu reižu dārgākiem it kā uzlabo sistēmas skanējumu. Pēdēja laikā nācies satapt vairākus kvalitatīvas mūzikas un skaņas entuziastus, kuri ir iegādājušies un nomainījuši savos pastiprinātājos drošinātājus un manāmi uzlabojuši skanējumu.






Viens no viņiem bija nolēmis nomainīt van den Hul akustiskos kabeļus pret Nordost, jo pat Blue heaven pāris viņal izklaušījās manāmi dzidrāks un detalizētāks par esošo visnotaļ augstvērtīgo holandiešu pāri. Tā sagadījās ,ka viņam radās iespēja pamēģināt „Audiophile grade” drošinātāju savā sistēmā. Rezultāts izrādījās visai negaidīts- neizskaidrojami iemeslu dēļ skaņa izmainījās tā , ka van den Hul pāris ne par mata tiesu nebija sliktāks par Nordost Blue heaven, katrā ziņā pieaicinātie draugi tā arī nespēja sadzirdēt atšķirību, kuras dēļ būtu jāpiemaksā vismaz pāris simti latu.











Cits, ne visai sen uz audiofīlu taciņas nostājies, entuziasts uzaicināja uz noklausīšanos pārdevēju, kurš viņam bija piegādājis ļoti interesantu akustiku no ASV, kura veikalā tika klausīta ar MBL pastiprinātāju (man nav komentāru, jo šo komplektu neesmu klausījies, bet MBL pats par sevi nepieļauj kādus kvalitātes kompromisus). Mājās akustika tika pieslēgta pie pieklājīga Primare integrētā pastiprinātāja un CD atskaņotāja, bet abos aparātos saimnieks bija pamanījies nomainīt drošinātājus un „uzsildīt” XLO Ultra akustiskos kabeļus. Pēc šis sesijas komplekta īpašnieks ar prieku klāstīja, ka pārdevējs bija ļoti pārsteigts, pētīja vadus, filtru un bilda, ka nebija domājis , ka Primāre var tā skanēt. Jaunais audio entuziasts priecīgs,- arī viņam bija licies, ka atšķirība ar veikalā dzirdēto nav tik graujoša, kā varētu domāt, salīdzinot it kā nesalīdzināmo.

Kāds audiofīls, ar pētnieka raksturu, piegāja drošinātāja jautājumam ar tehniskāku „piesitienu”. Pēc „drošinātāja noklausīšanās” savā sistēmā nolēma pamērīt tā parametrus. Kā izrādījās tā induktivitāte bija divas reizes mazāka, labums divas reizes augstāks kā rūpnīcā ieliktajam, un arī pretestība uz digitālā mērītāja parastajam drošinātājam bija ļoti nestabila.
Pieļauju, ka drošinātājs tiešām ietekmē skaņu, jo viņam jāizlaiž pietiekama strāva lai pastiprinātājs varētu atdot uz akustiku pietiekami daudz jaudas, tai pat laikā viņam jāpārdeg pie strāvas, kas var būt bīstama pastiprinātāja shēmai. Tas nozīmē, ka tā strāvas caurlaidībai pieļaujamajā diapazonā jābūt maksimāli konstantai, nav jāmainās līdzi patērējamai strāvai, tā nedrīkst mainieties arī temperatūras un vibrācijas ietekmē.
Drošie vien skeptiķiem būtu daudz ko teikt...

Cable Burn-in, jeb „kabeļu iesildīšana”.

Cable Burn-in jeb „kabeļu iesildīšana”.

  Par šo, tā saucamo,” kabeļu iesildīšanu” ir dažādi viedokļi, arī pilnīgi pretēji. Noliedzēji, parasti ar tehnisku izglītību, visbiežāk vienaldzīgi pret „audiofīlismu” kā tādu, bet kuriem patīk izteikt savu viedokli dažādos forumos un diskusijās. Pamatojoties uz savu izglītību, vispārzināmiem faktiem un savu darba pieredzi, viņi argumentē savu viedokli, pieprasot parādīt mērījumus uz, uz kura pamata, varētu izskaidrot šo fenomenu, kuram tā tic tie „jokainie audiofīli”. Elektroni plūst haotiski un katru ieslēgšanas reizi skrien savu ceļu, ja neverat nomērīt, pierādīt, ka tos var ievirzīt vismazākās pretestības virzienā, tad kabeļu iesildīšana ir blefs, tehniski neizglītotu cilvēku mānīšana utt.
It kā jau dzelžaina un neapstrīdama loģika.
  Ir sastopams arī pretējs viedoklis, kurš balstīts uz tehniskās pieredzes un pielietojuma piemēriem. Kādā no forumiem lasīju viena elektronikas inženiera atbildi skeptiķiem. viņš savas, elektronisko iekārtu izstrādes, darbības laikā sastapies ar tādu parādību, kad ar shematiskajiem risinājumiem aparāta darbību vairs uzlabot nevar, tad dažādu vadu materiālu, konstrukciju piemeklēšana būtiski pavirza izstrādi. Runa bija par speciālas iekārtas izstrādi, lai no signāla ar ļoti augstu trokšņu līmeni varētu izdalīt vajadzīgo (piemēram, cilvēka balss) signālu. Te runa iet par vissmalkākajām skaņas niansēm. Augstās tehnoloģijas no militāras, zinātnes, medicīnas jomām nonāk arī līdz audio tehnikai. Piemēram, Nordost, kas, pamatā, ražo kabeļus ASV medicīnas rūpniecībai, NASA vajadzībām, saviem audio kabeļu izplatītājiem izvirza prasību piegādāt kabeļus lietotājiem tikai „uzsildītus’ uz šim nolūkam speciāli izstrādātas iekārtas.

  Trešais populārākais viedoklis-ticu tam, ko dzirdu. Kas par to, ka nevar nomērīt šo skaņas atšķirību. Varbūt nemaz tādās aparatūras, kas to varētu izdarīt? Arī vīna ķīmisko analīzi var veikt, bet degustators nosaka gan gadu, gan kalna nogāzi, kur augušas vīndara vīnogas. Nez kāpēc vīna cienītāji nepašauba šo smalko nianšu pastāvēšanu un nozīmi vīna kvalitātē.
Beidzot man radās iespēja pašam pārliecināties, vai kabeļu sildīšana darbojas vai nē. Manās rokās nonāca ASV izstrādāta kabeļu sildīšanas ierīce. Nolēmu veikt nelielu testu. Vienā no Rīgas audio saloniem sarunāju šo pasākumu, kā arī dabūju sildīšanai vienu 0.5m stereo RCA vadu komplektu.
  Pēc divām dienām, rīta pusē ierados pie atsaucīgajiem pārdevējiem, kuri jau bija saslēguši un pasildījuši testa sistēmu. Viņu izvēlētie aparāti bija loti pieklājīgi, bet ne no visdārgākā sortimenta gala- CD atskaņotājs- Arcam CD192, pastiprinātājs- Arcam A90, akustika- Spendor- S5e, akustikas kabeļi- Ecosse CS2.3.
Lineāro RCA kabeļu testa dalībnieki- Ecosse Conductor 0.5m- uzsildīts,
Ecosse Conductor 0.5m- no iepakojuma
XLO HTP 0.5m – uzsildīts
XINDAK AC02- uzsildīts
Ecosse Baton- no veikalā lietotā sortimenta
  Uzreiz, skeptiķiem par prieku, teikšu tests nebija „aklais”, jo klausītāji bija profesionāli pārdevēji ar trenētu dzirdi un pilnīgi neieinteresēti vienā vai otrā rezultātā. Es, lai arī liels kabeļu entuziasts, biju noskaņots visai skeptiski. Klausījāmies vienu, pārdevēja izvēlētu, skaņdarbu. Sākām ar nesildīto Ecosse Conductor, turpinot ar divas dienas sildīto dvīņu brāli. Pirmais iespaids bija- skan cits disks- parādījās telpiskums, gaiss, papildus skaņas nianses ,solistes balss ieguva samtainumu. Kamēr tika pieslēgts nākamais testa dalībnieks, ienāca prātā doma, cik labi var skanēt Arcam ar Spendor! Nākamo dalībnieku XLO varēja klausīties nepilnu minūti, viss kļuva skaidrs diezgan nepārprotami- šādas klases sistēmai tas ir par prastu (ne velti tas ir no HT –mājas kinoteātra sērijas). Arī XINDAK ne ar ko īpašu nevarēja izcelties, lai arī bija manāmi muzikālāks par XLO. Pēdējais bija no Ecosse augstākas sērijas un, ja nebūtu dzirdēts lētākais, bet uzsildītais Conductor, tad Baton būtu neapstrīdams testa uzvarētājs. Testa noslēgumā vēlreiz pieslēdzām sildīto Conductor- viss nostājās savās vietās! Būtu interesanti cik šī starpība būtu naudas izteiksmē, ja būtu jāmaina sistēmas komponentes (CD vai pastiprinātājs). Tas gan ir daudz darbietilpīgāks uzdevums, un nez vai ir patērēta laika vērts. Jātic tam ko dzirdi.

Kopsavilkums.

HTP05 izgatavots atbilstoši XLO tradīcijām- kvalitatīva konstrukcija, elegants dizains. No skaņas viedokļa- ļoti precīzs, bet sauss, nedzīvs skanējums. Droši vien būtu labs kvalitatīvai mājas kinozālei, filmu skaņas precīzai novadīšanai no DVD atskaņotāja uz resīveri.


Ecosse Baton- tiešām labs kabelis ar precīzu, neitrālu skanējumu, jūtama klase un OCC vara klātbūtne.

Xindak un Ecosse Conductor (neiesildīts) dala godpilno trešo vietu. „Ķīnietis” godam pildīs savu uzdevumu sākuma līmeņa Hi Fi sistēmā, bet Conductor neiesildīts nez vai varētu saņemt „WHAT HI-FI 2000 Interconnect of the Year” balvu.

„Iesildītais” Ecosse Conductor pārsteidza ar savu precīzo, dzidro un muzikālo skanējumu, negribējās pārtraukt klausīšanos, jo mūzika un skanējums aizrāva. Skanēja daudz „dārgāk” un droši var tikt pielietots arī dārgākos komplektos.